Fluorīds un tā nozīme

Zobārsti un zobu higiēnisti gan bērniem, gan pieaugušajiem iesaka lietot fluorīdu saturošu zobu pastu, jo tam ir liela nozīme zobu kariesa profilaksē. Fluorīds palīdz gan zobu augšanas procesā, gan arī novērš zobu bojāšanos, kad tie jau ir izauguši. Fluorīds ar siekalu palīdzību iedarbojas labvēlīgi, aizsargājot zobu emalju no aplikuma un cukuriem, ko cilvēks uzņem ar pārtiku.

Fluorīdi gan piena, gan pastāvīgajā sakodienā stiprina zobu emalju un samazina baktēriju radīto skābju daudzumu. Piena sakodiens ir bērnu piena zobi, pirmie zobi cilvēka dzīvē. Kopskaitā tie ir 20, katrā žoklī pa 10, un izšķiļas 2.5 - 3 gadu vecumā. 6 – 7 gados sāk mainīties piena zobi uz pastāvīgajiem zobiem, un to sauc par agrīno maiņas sakodienu. Pastāvīgais sakodiens nozīmē, ka mutē ir tikai pastāvīgie zobi. Tas parasti ir novērojams 13 - 14 gadu vecumā. Šajā laikā mutē ir 28 zobi, katrā žoklī pa 14. Vēl cilvēkam var būt četri t.s. gudrības zobi, bet to aizmetņi var arī nebūt. Šie zobi var sākt šķilties ap 16 - 18 gadu vecumu vai pēc 30 vai pat 40 gadiem. Ir cilvēki, kuriem gudrības zobi neizšķiļas vispār.

Pateicoties fluorīda labajām īpašībām, zobārsti un zobu higiēnisti iesaka gan bērniem, gan pieaugušajiem lietot fluorīdus saturošu zobu pastu, jo tā nodrošina zobiem papildu aizsardzību. Ir gadījumi, kad speciālisti bērnam iesaka papildus lietot arī fluorīdu saturošas tabletes. Šī līdzekļa lietošana ir ļoti individuāla, piemēram, tas tiek nozīmēts pacientiem ar ļoti augstu kariesa risku (ja bērnam ir 3 vai vairāk kariozu bojājumu 36 mēnešu laikā, kariesa risks ir augsts).

Fluorīdu saturošas tabletes ir bezrecepšu medikaments, un jebkurš vecāks var doties uz aptieku un brīvi iegādāties šo medikamentu, tomēr šo medikamentu nedrīkst dot savam bērnam, nekonsultējoties ar pediatru vai zobārstu, jo tas var veicināt zobu fluorozes rašanos. Tas ir emaljas attīstības defekts, kas rodas, ja zoba attīstības laikā tā tiek pakļauta pārāk lielai fluorīdu koncentrācijai.

Pēc zobu šķišanās fluoroze ir redzama uz zobu emaljas. Tā var būt nelīdzena – ar punktveida padziļinājumiem, mazām bedrītēm. Emalja izskatās blīva, nedaudz duļķaina.

  1. Var būt ļoti viegla, gandrīz nemanāma fluorozes forma, kad uz emaljas redz neregulārus baltus plankumiņus, ko nereti ierauga tikai tad, kad zobs ir sauss (piemēram, pie zobārsta, kad zobus izolē no siekalām);
  2. Var būt vidēji smaga forma, kad plankumiņi uz emaljas ir dzeltenīgi un ar aci atšķirami.
  3. Smagos gadījumos šie plankumiņi var būt izteikti dzelteni, pat nedaudz brūngani.

Fluorozes radītie defekti paliek uz visu mūžu un ar gadiem var palikt tumšāki. Ārstēšanas nav, var izmantot tikai estētiskās zobārstniecības pakalpojumus.

Fluoroze var skart gan piena, gan pastāvīgos zobus – viss atkarīgs no laika posma, kad ir saņemta pārmērīgi lielā fluorīda koncentrācija.