SākumlapaMutes dobums

Mutes dobums

Mutes dobums ir gremošanas trakta sākuma daļa. Ar zobiem tiek nokosts un sasmalcināts barības kumoss. Siekalas palīdz izveidot barības kumosu, savukārt siekalu fermenti aizsāk gremošanas procesu. Jo labāk barība tiek sasmalcināta mutes dobumā, jo ātrāk tā tiek pārstrādāta.

Mutes dobumam var izšķirt mutes dobuma priekštelpu – nelielu telpu starp alveolāro izaugumu (apakšžokļa un augšžokļa kaula daļa, kur stiprinās zobi), zobiem, lūpām un vaigiem, kā arī īsto mutes dobumu, ko norobežo alveolārais izaugums (apakšžokļa un augšžokļa kaula daļa, kur stiprinās zobi), zobi, aukslējas, mutes dobuma pamatne.

Īstajā mutes dobumā atrodas mēle.

Aukslējas sastāv no cietajām un mīkstajām aukslējām. Cietās aukslējas veido horizontāli novietotas kaula plātnītes. Cietās aukslējas atdala mutes dobumu no deguna dobuma, un no mutes dobuma puses tās sedz gļotāda, kurā ir daudz sīku siekalu dziedzerīšu. Mīkstās aukslējas veido muskuļi, saistaudi un sedz gļotāda – tās redz mutes dobuma augšējās sienas mugurējā daļā, kur vairs nav cieto aukslēju pamata, - ir aukslēju priekškars ar ūku (mēlīte, ko mēs redzam pa viduslīniju). Rīšanas laikā šis mīksto aukslēju rajons paceļas uz augšu, noslēdzot ieeju deguna dobumā un radot kumosam drošu ceļu uz rīkli.

Mutes dobuma pamatne ir tā, ko cilvēks redz, paceļot mēli. To veido muskuļi, un no mutes dobuma puses tos sedz gļotāda. Zem mēles atveras zemmēles un zemžokļa siekalu dziedzeru izvadi – šie ir pāru siekalu dziedzeri, un katram ir pa 1 atverei katrā pusē. Mutes dobumam nav mugurējās sienas – tur ir žāva. Alveolāro izaugumu (apakšžokļa un augšžokļa kaula daļa, kur stiprinās zobi) sedzošo gļotādu sauc par smaganām.

Vaigi veido mutes dobuma sānu sienas – vaiga pamatmasu veido muskuļi, no mutes dobuma puses to sedz gļotāda, kurā atrodas daudz sīku siekalu dziedzerīšu. Pret augšējo sesto/septīto zobu – pirmo/otro molāru, dzerokli – katrā puse atveras pieauss siekalu dziedzera izvads, ko mutē var redzēt kā palielu kārpiņu.

Lūpas norobežo mutes atveri. To pamatmasu sastāda muskuļi. No ārpuses to sedz epitēlijs. Tā kā tajā ir ļoti daudz asinsvadu, lūpām piemīt tām raksturīgā patīkami sārtā krāsa. No iekšpuses lūpas klāj gļotāda. Lūpās ir daudz jušanas receptoru, kas uztver temperatūru, un tām ir arī taustes funkcija – spēja noteikt tekstūru.

Mēles pamatmasu sastāda muskuļi, un to sedz gļotāda. Mēle piedalās gan runas funkcijas, gan ēdiena kumosa veidošanā. Uz mēles ir daudz garšas un taustes kārpiņu, piemēram, uz mēles gala un ķermeņa lokalizējas diegveida taustes kārpiņas. Sēņveida garšas kārpiņas lokalizējas gan uz mēles dorsālās virsmas (uz aukslējām vērstā virsma), gan sānu daļā. Lapiņveida garšas kārpiņas lokalizējas mēles sānu daļā. Mēles saknes daļā ir vaļņveida garšas kārpiņas. Tā kā garšas kārpiņu izvietojums mēlē nav stingri norobežots, nevar viennozīmīgi apgalvot, ka kāds mēles rajons vairāk ir jutīgs uz vienu vai otru garšu, jo garšas sajūtas veidošanās ir ļoti komplicēts ceļš caur galvas smadzenēm. Taču nevar pilnībā apstrīdēt t.s. garšas kartes, kur mēles gals ir vairāk jutīgs uz saldu, mēles sānu daļa priekšpusē vairāk jutīga uz sāļu, bet mugurējā – uz skābu. Bet mēles saknes daļa vairāk jutīga ir uz rūgtu.

Mutes dobuma daļu funkcijas ēšanas procesā