Profilakse

Grūtniecēm

Jau gatavojoties grūtniecībai, māmiņai ir jānovērš visas zobu saslimšanas. Ja tas netiek izdarīts šajā laikā, plānveida ārstēšanu var droši veikt grūtniecības II trimestrī, 14. – 20. nedēļas laikā. To var darīt arī III trimestrī, bet šajā laikā grūtnieces puncis jau ir liels, tādēļ jāpievērš uzmanība pareizai grūtnieces pozicionēšanai krēslā, un tām ir jābūt īsākām vizītēm, jo topošajai māmiņai ir grūti nosēdēt. Māmiņas zobu veselība ir svarīga, jo viņa, kā jebkurš cits ģimenes loceklis, nodod savas baktērijas bērnam – sniedzot buču, aplaizot karotīti vai knupīti.

Bērniem

Kamēr mutē nav neviena zoba, mammai ar samitrinātu marli jātīra bērna mutes dobums – smaganas, kroka gar vaigu un lūpām. To ieteicams darīt tāpēc, ka arī mātes piens ir salds un uz gļotādas var rasties aplikums, veicinot baktēriju vairošanos. Tad, kad izšķīlies pirmais zobs, to jau sagaida daudz baktēriju, tāpēc savlaicīga zīdaiņa mutes dobuma tīrīšana arī turpmāk atvieglos zobu kopšanu, jo bērns jau būs pieradis.

Savukārt, lai pasargātu mazuli no iespējamām zobu veselības problēmām, bērniņa zobi ir jāsāk tīrīt no brīža, kad tie sāk šķilties un kad pirmā zoba snīpis parādās cauri smaganai. Aptiekās var iegādāties zīdaiņu zobu sukas ar īpaši mīkstiem (super soft) sariņiem. Rotaļājoties bērns pats sev iztīrīs zobus un masēs smaganas. No pirmo zobu parādīšanās mutē tie ir jātīra ar fluorīdus saturošu zobu pastu, kā arī ikdienā jālieto sabalansēts un veselīgs uzturs, pēc iespējas mazāk iekļaujot uzturā neveselīgus našķus un saldinātus dzērienus. Regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista var pasargāt no zobu veselības problēmām.

Līdz 3 gadu vecumam biežāk sastopamā zobu veselības problēma ir t.s. pudeļu kariess – saldās maltītes no pudeles dienā un naktī, tai skaitā jebkura dabīgā sula, jebkura saldinātā sula, jebkurš zaptsūdens, jogurti, ūdens ar medu, cukurūdens, arī bērnu maisījumi, saldinātās tējas utt., tāpēc ieteicams bērnu radināt dzert nesaldinātus šķidrumus un pēc iespējas ātrāk – pie snīpīškrūzes. To bērns ļoti labi iemācās apgūt jau 1 gada vecumā.

Pirmā vizīte pie zobārsta ir ap 6 mēnešu vecumu. Vecākiem ieteicams vest bērnu pie zobārsta brīdī, kad bērnam ir izšķīlies pirmais zobs – tātad vidēji ap 6 mēnešu vecumu. Pirmā bērna vizīte pie zobārsta vairāk domāta vecākiem, jo zobārstam ir jāizstāsta par zīdaiņa zobu kopšanu, jāpārrunā zīdaiņa uztura ietekme uz zobu un mutes dobuma veselību. Bērnu atved uz pirmo zobu šķilšanos, ārstam jāizrunā tīrīšana, ēdināšana utt. Pie zobārsta ieteicams atnākt 1 – 1.5 gadu vecuma posmā, jo šajā laikā zobārsts var redzēt t.s. pudeļu kariesu un savlaicīgi to novērst.

Pie zobu higiēnista ieteicams doties tad, kad ar bērnu var komunicēt arī cilvēks no malas, kā arī bērnam ir pilns piena sakodiens, t.i., ir izšķīlušies visi piena zobi. Tas varētu būt 2.5 – 3 gadu vecumā.

Profilaktiski zobārstu ieteicams apmeklēt reizi 6 mēnešos. 3 gadu vecumā lielākajai daļai bērnu jau ir pilns piena sakodiens – izšķīlušies visi piena zobi, kopskaitā 20, katrā žoklī pa 10. Brīdī, kad mutē ir visi piena zobi, zobārsts, novērtējot bērna zobus, var ieraudzīt, vai bērnam ir kāda ortodontiska – sakodiena – problēma. Jo ātrāk sakodiena problēmas tiks konstatētas, jo ātrāk zobārsts varēs paredzēt, kad būs jāuzsāk sakodiena regulēšana. Agra sakodiena diagnostika arī ļaus savlaicīgi veikt manipulācijas, kas novērsīs nopietnākas problēmas.

Zobārsts vislabāk spēs novērtēt bērna kariesa risku un tādējādi noteiks, cik bieži ir jāapmeklē zobu higiēnists. Ja bērnam būs laba mutes dobuma higiēna, zems kariesa risks un pareizi ēšanas ieradumi, zobārsts var ieteikt apmeklēt zobu higiēnistu 1 reizi pusgadā vai 1 reizi gadā. Ja zobārsts redzēs, ka bērnam nav laba zobu higiēna, ir augsts kariesa risks, „aktīvs” kariess, slikti ēšanas paradumi, tad zobu higiēnists būs jāapmeklē biežāk. Iespējams, ka higiēnista apmeklējums sliktas zobu veselības gadījumā sākumā var būt nepieciešams pat reizi mēnesī, lai mazais pacients kopā ar vecākiem ar zobārsta un zobu higiēnista palīdzību un kontroli attīstītu pareizu mutes dobuma higiēnu un koriģētu „kariesam draudzīgos” ikdienas ieradumus.