Zobi

Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā, kas veic barības nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas. Zobiem ir arī liela nozīme pareizā skaņu veidošanā. Zobi nesastāv no kaula, tie ir dažādu blīvu un ļoti cietu audu veidojums.

Zoba struktūra:

Zoba struktūra

Mutē redzamā zoba daļa ir zoba kronis. Acij neredzamā daļa ir zoba sakne, ar kuras palīdzību zobs fiksējas žokļa kaulā - alveolā. Vieta, kur zoba kronis pāriet zoba saknē, tiek saukta par zoba kakliņu. Žokļa kaula daļu, kur atrodas zobi, sauc par alveolāro kaulu. Katra zoba sakne iestiprinās savā “kabatiņā”, ko sauc par alveolu. Žokļa kaulu no ārpuses sedz gļotāda, ko alveolārā kaula rajonā sauc par smaganu. Zoba kroni nosedz emalja, bet zoba sakni sedz cements. No cementa uz žokļa kaulu – alveolas sienām – ir iestieptas periodonta saites. Zobu emalja un cements zoba kakliņa rajonā saskaras. Zoba emalja ir audi, kuriem pēc izveidošanās vairs nav šūnu, un zobu emalja dzīves laikā neatjaunojas. Tie ir cietākie organisma audi. Lielāko zoba masu sastāda dentīns, kas kroņa daļā ir zem emaljas, bet saknes daļā – zem cementa. Zoba kroņa centrālajā daļā ir dobums - pulpas kamera, bet sakņu daļā - sakņu kanāli (var teikt – cauruļveida, kaut gan to forma nebūt nav regulāra). Pulpas kamerā un sakņu kanālos atrodas zoba pulpa, kurā ir nerva šķiedras, asinsvadi, saistaudi, limfvadi. Dentīns un cements dzīves laikā noteiktu apstākļu rezultātā var atjaunoties vai tikt ražots no jauna. Zoba emaljā nav nerva šķiedru. Šie audi nav jutīgi. Jutīgums piemīt dentīnam un zobu pulpai.

Katram cilvēkam dzīves laikā ir divu veidu zobi: PIENA UN PASTĀVĪGIE ZOBI.

Piena zobi

Bērnam piedzimstot, kaulāatrodas zobu aizmetņi. Vidēji pirmais zobiņš bērnam sāk šķilties aptuveni 6 mēnešu vecumā, taču ir gadījumi, kad zīdaiņiem pirmie piena zobi sāk augt jau 4 – 5 mēnešu vecumā vai – gluži pretēji – tikai ap 12 – 14 mēnešu vecumu.

Piena zobi ir būtiski barības sasmalcināšanai, runas attīstīšanai un saglabā vietu pastāvīgajiem zobiem. Piena sakodienā ir 20 zobi. 6 - 7 gadu vecumā piena zobu saknes sāk uzsūkties, zobi kļūst kustīgi un izkrīt. Tos sāk nomainīt pastāvīgie zobi. Lai gan piena zobiņi tiek nomainīti ar pastāvīgajiem zobiem, ir jārūpējas, lai tie vienmēr būtu veseli, jo bojāti un neārstēti piena zobi var ietekmēt pastāvīgo zobu veselību.

Pastāvīgie zobi

Pastāvīgie zobi sāk aizvietot piena zobus 6 - 7 gadu vecumā. Laikā no 12 līdz 14 gadiem cilvēkam jāizšķiļas visiem pastāvīgajiem zobiem, izņemot gudrības zobus, kuri uzsāk šķilties aptuveni 16 – 25 gadu vecumā. Pieaugušam cilvēkam ir jābūt 28 - 32 pastāvīgiem zobiem (gudrības zobi var būt un var nebūt), un tiem ir jākalpo visu mūžu.

Zoba grupas:

Zobus iedala priekšzobos (incisīvi), acu zobos (kanīni), mazajos un lielajos dzerokļos (premolāri un molāri). 

Priekšzobi paredzēti barības nokošanai, acu zobi – gan barības nokošanai, gan sasmalcināšanai, mazie un lielie dzerokļi – galvenokārt pilda barības smalcināšanas funkciju.

Zoba grupas