Zobu un smaganu slimības

Zobu bojājumus izraisa baktērijas, kas dzīvo cilvēka mutē un barojas ar ogļhidrātiem, ko lietojam uzturā. Ja ikdienā patērējam produktus, kas satur fermentējamos ogļhidrātus jeb cukurus (glikoze, fruktoze, laktoze, maltoze, saharoze u.c.), piemēram, cepumus, šokolādi, baltmaizi, pienu, jogurtu, biezpiena sieriņus utt., baktērijas “apēd” ogļhidrātus un drīz sāk ražot skābi, kas bojā zobu emalju, un zobs zaudē svarīgas minerālvielas. Šo procesu sauc par demineralizāciju, un tas ir zobu bojāšanās procesa sākums. Tomēr sākuma stadijā bojāšanās process vēl ir apstādināms, jo zobu aizsardzība spēj atjaunoties. Kariesa sākumu mutē mēs varam redzēt kā krītaini baltu laukumu; visbiežāk tā ir līnija gar smaganu, kur visvairāk uzkrājas aplikums. Minerālvielas, kas zudušas skābes iedarbības laikā, aizstāj siekalās esošās minerālvielas, un šo procesu sauc par remineralizāciju. Zobu emaljas zaudētās minerālvielas palīdz aizvietot florīdi no zobu pastas, tāpēc zobārsti un zobu higiēnisti iesaka lietot fluorīdu saturošas zobu pastas.

Zobu veselība katram cilvēkam ir individuāla. Tā ir atkarīga no vispārējā veselības stāvokļa un medikamentu lietošanas (piemēram, inhalatori astmas slimniekiem, apstarošanas radītās izmaiņas mutes dobumā onkoloģisku saslimšanu gadījumā), kā arī no cilvēka ikdienas ēšanas un mutes dobuma kopšanas paradumiem.

Katram otrajam bērnam vecumā no 2 līdz 6 gadiem ir zobu kariess. Galvenās zobu veselības problēmas bērniem 3 – 8 gadu vecumā ir zobu kariess un slikta mutes dobuma higiēna. Ja bērns ikdienā patērē daudz gāzētu, saldinātu dzērienu, tad viena no zobu veselības problēmām ir arī zobu erozija.

Kariess rodas no skābēm, ko rada uz zobiem esošais bakteriālais aplikums. Cilvēka mutē ir mikroorganismi, kas visvairāk „dzīvo” tieši zobu aplikumā, un šiem mikroorganismiem „garšo” ogļhidrāti (tie ir gan saldumos, gan miltu izstrādājumos). Kad ēdam ogļhidrātus saturošus produktus, tad mutē esošās baktērijas pārstrādā šos ogļhidrātus līdz skābēm. Atrodoties uz zoba virsmas, skābe mikroskopiskā līmenī šķīdina zoba emalju. Sākumā tas ir ar aci neredzams defekts, bet baktērijām, kas pašas ir ļoti mazas, tā ir jauna vieta, kur dzīvot. Ja mutes dobuma higiēna turpina būt slikta, tad no šī mazā defekta veidojas arvien lielāks un lielāks defekts, kamēr zobā rodas caurums. Zobu bojāšanos galvenokārt izraisa cukurs, tāpēc samaziniet cukura daudzumu uzturā. Tādi našķi kā šokolāde, cepumi, konfektes u. tml. produkti negatīvi ietekmē zobu emalju un var izraisīt zobu veselības problēmas. Našķus var lietot kā desertu ēdienreizes laikā.

Erozija ir emaljas defekts, kas, tāpat kā kariess, rodas skābju ietekmē, bet šajā gadījumā skābes ir citas izcelsmes. Eroziju veicina visu skābo ēdienu un dzērienu lietošana uzturā, kā arī dabiski spiestas sulas. Šie ēdieni un dzērieni satur daudz skābes, kas iedarbojas uz zobiem, negatīvi ietekmējot zobu virsmu. Savukārt siekalas ir ļoti nozīmīgs minerālvielu avots zobiem, kas palīdz tos uzturēt labā fiziskā formā, aizsargājot zobu virsmu. Parūpēties par savu zobu veselību var, izskalojot muti pēc saldu, gāzētu dzērienu un skābu ēdienu lietošanas uzturā, tādējādi zobi netiks ilgstoši pakļauti skābju iedarbībai. Tāpat nevajadzētu saldas, skābas sulas un dzērienus lietot visas dienas garumā, jo tad skābe mutē atrodas ilgstoši un veicina erozijas veidošanos. Vēl viens ieteikums – dzerot saldus, gāzētus dzērienus (piemēram, limonādes), izmantojiet salmiņu. Tad varam būt droši, ka skābe mazāk saskarsies ar zobiem.

Par smaganu slimībām lasiet šeit.

Parūpēties par zobu veselību varat:

  • tīrot zobus 2-3 minūtes 2 reizes dienā ar fluorīdus saturošu zobu pastu;
  • lietojot zobu diegu un citus mutes dobuma kopšanas līdzekļus;
  • regulāri apmeklējot zobu higiēnistu un zobārstu;
  • sekojot līdzi saviem ēšanas paradumiem.

Zobu veselība un antibiotiku lietošana

Kad bērns ir slims, ārsts bieži nozīmē lietot antibiotikas. Bieži vien tie ir saldināti antibiotiku sīrupi, kas kaitē zobiem. Tāpat vēl klāt nāk citi sīrupi – pret klepu, iesnām utt. Dažos gadījumos tiek lietoti arī inhalatori, kas samazina siekalu plūsmu. Antibiotika kā viela nerada kariesu, taču saldinātie sīrupi gan. Arī slimības laikā lietotie dzērieni, piemēram, sulas un salda tēja, atstāj redzamas sekas uz bērna zobiem, tāpēc vecākiem ieteicams uzraudzīt, lai bērns arī slimošanas laikā pienācīgi rūpējas par zobiņiem, tīrot tos no rīta un vakarā, jo slimošanas laikā bērnam gribam iedot ko gardu, pažēlot, bet parasti šie našķi ir “kariesa bumbas”. Pēc slimošanas un antibiotiku lietošanas organisma imunitāte ir novājināta. Tas arī var sekmēt kariesu radošo baktēriju skaita pieaugumu.